Rudē, Laurciemā, Upmaļciemā un Otaņķu ciemā lec ķekatās
Šoreiz ķekatniekus iesākumā pavadīja gan laikraksta "Kurzemes Vārds" žurnāliste Linda Kilevica un fotogrāfs Egons Zīverts, gan arī no masku gājiena sākuma līdz beigām - pieredzējusī grafiskā ilustratore Diāna Renžina, kas speciāli šim notikumam bija uzaicināta no Rīgas. Kā pastāstīja Nīcas kultūrtelpas pārstāve Lelde Jagmina, plānots uz nākamajām ķekatām Nīcas un Otaņķu pagastu centros izveidot informatīvu un vizuāli piesaistošu vides izstādi, lai popularizētu šo Nīcas puses lokālo savdabību un unikalitāti raksturojošo seno tradīciju. "Tā kā mūspusē ķekatu maskas ir abstrakti pazemes tēli, senču gari, nevis, teiksim, zirga maska, dzērve vai lācis, tad ir grūti vizuāli priekš citiem attēlot šo pavasara maskošanās tradīciju. Vienlaikus iezīmējas ķekatām raksturīgie simboli, ko varam mēģināt lietot "ķekatu mārketingā" - cūkas šņukurīts, cimboļi (cūku kājiņas), kadeģi un dažādas vizuālas ačgārnības - kažoks uz otru pusi, aizsegtas sejas, pārvērstas balsis u.c.," stāsta Lelde.
Ķekatnieki ik mājā tika bagātīgi pacienāti un jutās gaidīti un šogad, šim konkrētajam ķekatnieku pulkam, nebija ceļā neviena māja kurā durvis būtu jāaizkrāmē vai kurā gaismas logos nodzistu pēc pirmajām dziesmām.
Savukārt Pelnu dienā, kas vienmēr ir trešdienā, ir tikai viens obligāts darbs, ja grib lai kurmji nerok - izkaisīt pelnus uz kurmju rakumiem. Un pat neticīgākie apstiprina - un tiešām viņi nerok!
