"Sievu medības" MK "Mežinieki" Nīcā, 17.10.2026

Mon, 19 Oct 2026 12:01:00 +0000

Reizi gadā Nīcas medību kolektīvs "Mežinieki" rīko "sievu medības" jeb dzinējmedības ar sievām, draudzenēm, kurās dāmas (arī pārējie ģimenes locekļi, bērni, kuri vēlas) iet par dzinējiem. Atšķirībā no citām dzinējmedībām, vīri ir sarūpējuši bagātīgas un gardas pusdienas, savukārt vakarā, mednieku mājā seko medījuma sadale un arī saviesīgs vakars, kurā sievas tiek celtas godā.

Novadpētniecības nolūkos saņēmu ielūgumu piedalīties.

UZMANĪBU! Raksts satur arī nomedīta dzīvnieka skatus.

Lai arī mans opaps Valdis Rāts un krusttēvs Vairis Kopštāls ir mednieki, man ar pašu medību procesu bijusi ļoti maz saskare. Atceros opapa oranžās drēbes, cepuri, atceros binokli un kā spēlējos ar tukšajām patronām ar pīļu attēliem. Pie krusttēva, mežziņa, Bārtas mežniecības ēkā, bija krietni krāšņāk - ragi, medību taures, gadalgoti, pat pārāk medīgi un piedzīvojumu kāri Latvijas dzinēji, šūpuļkrēsls, pārklāts ar vilka ādu, kamīnzāle un muzikāli priekšnesumi, ar neiztrūkstošu medību gaļas maltīti, ko sagatavoja krustmāte Irēna. Arī vienīgā vieta, kur varēja nogaršot, piemēram, bebra gaļu! Vēl viens mirklis - atceros, ka klasesbiedrenes, Aivas Attekas, opis, viņas pirkstaiņos žāvēja skrotis pie radiatora. Klasesbiedrene tikai noteica, jā, tā viņš dara.

Lai arī nebiju bijusi medībās, pa mežu brist "dīvainos virzienos" esmu pieradusi, esot par ilggadēju šoferi ornitologam, melnā stārķa pētniekam, Mārim Strazdam, kad tā ligzdas apsekojam tieši Nīcas pusē un citur Dienvidkurzemē.

Biju mazliet satraukusies, vai nebūšu kādam par nastu, vai neapmaldīšos u.t.t., bet beigās biju ļoti apmierināta, lieliski laikapstākļi oktobrim, saulains, +14 grādu, bezvējš, arī kāju garums noderēja šķērsojot applūdušos ciņus jaunaudzēs. Zābaki, jau zināju, ka par augstu nevar būt, un ar pārējo, kā gide, mani vadīja zinošā Andra Sileniece. Plus mednieki laipni atbildēja uz visiem maniem jautājumiem.

Ko es uzzināju?

Dažādi fakti, uzziņai tiem, kas arī nekad nav bijuši medībās:

Dzinējmedību sezona ilgst no oktobra līdz janvāra beigām;
Medības rīko katru sestdienu, ja paši nenolemj savādāk, piemēram, katru otro sestdienu;
Frāze "astoņos būdā" nozīmē arī norādi laicīgi ierasties uz medībām mednieku mājā;
Oktobra 3. sestdienā - MK "Mežinieki" rīko sievu medības, kurās piedalās arī ģimenes locekļi. To kādā mednieku ballē ierosinājušas pašas mednieku sievas, jo "gribot redzēt, ko vīri tajās medībās īsti darot";
Ir kolektīva vadītājs (turpmāk - KV) un medību vadītājs (MV). Saistībā ar lielu atbildību, medību vadītājs var biežāk mainīties. Tomēr medību kolektīvā ir stingra disciplīna un zināma hierarhija mednieku starpā, ko visi ievēro;
Medību dienā plānotos mastus vienpersoniski izvēlas MV. Iepriekš ir bijušas vairāku mednieku sapulces par mastu izvēli, kas nereti beigušās ar domstarpībām, tāpēc nolemts, par šādu risinājumu.
Medību sākumā visi medību dalībnieki tiek reģistrēti pie MV (attēlā pa labi).
Pēc tam, līnijā, KV informē par aktualitātēm.
MV informē par šodienas potenciāli medījamiem dzīvniekiem, to pieļaujamo skaitu. Ja, piemēram, atļauts ir viens briedis, tad mednieki lieto rācijas, lai nekavējoties paziņotu par nomedīto viens otram. Arī par šoreiz plānotajiem medību ieroču veidiem.
Dzinējiem arī norīko savu vadītāju, kurš tos izvieto pēc MV norādījumiem, norāda precīzu dzīšanas virzienu.
Dzinēji cenšas tērpties spilgti zaļās vestēs, cepurēs, mednieki - oranžās krāsās;
Mednieki mazliet tomēr arī pieskata, lai medību kolektīvā nevalkātu ielas apģērbu, lai būtu, ja ne meža, tad vismaz militārā kamuflāža, var būt arī rūtaini elementi. Lielākā daļa vīru valkā cepures;
Nedzirdēts termins bija "atpēda", "iet uz atpēdu", "palikt uz atpēdu" - dzinējmedībās mednieki, kuri atrodas masta aizmugurē, aiz dzinējiem, gadījumā, ja dzīvnieks bēgs nevis uz priekšu, bet uz aizmuguri;
Dzinējus, atkarībā no tā skaita, izvieto ik pēc ~40 m un pēc sauciena "Sākam dzīt!", kuru katrs mutiski padod tālāk, visi dodas mežā, taisnā līnijā un ik pēc apmēram 10 sekundēm katrs kaut ko sauc: ē-o, o–ē, opā (kāds puika tā reiz saucis un dabūjis arī tādu iesauku, bet šis izsauciens ik pa brīdim MK Mežinieki, ļoti populārs), ū-ū, utt. Var lietot arī svilpes vai kādus grabuļus, bet tomēr saucieni vairāk iegājušies. Viens masts ir apmēram kilometrs, kā kurā vietā. Medībās vidēji ir iziet 3-5 mastus;
Dzinēji var izmantot, piemēram, LVM GEO, lai iezīmētu taisnu līniju kartē un tai sekotu, pieejama arī bezsaistes karte, taču bieži vien zonas pieejamība pieviļ. Tomēr viss ir labi dzirdams arī "dzīvē" un pēc kaimiņu dzinēju balsīm var vadīties un noturēties uz savas iedomātās līnijas. Arī saules atrašanās vieta, ja redzama, noder.
Ideāli, ja visi dzinēji iet vienā ātrumā, vai vismaz kādā atklātākā vietā, piemēram, izcirtumā, izlīdzinās - pirmie pagaida pēdējos;
Pēc katra masta iziešanas (šoreiz bija 3), seko nostāšanās līnijā un soli uz priekšu iznāk tie, kas redzējuši kādu dzīvnieku, divus soļus - kas šāvuši. Katrs pastāsta, ko redzējis ("jo krāšņāk, jo labāk" - Andra :) ) Šis man personīgi ļoti patika, jo tad labi uztverama notikumu kopbilde un secība.
No konkrētā masta šāvējiem, kurš vai kuri netrāpīja, saņem no MV kādu necilu žagaru pie cepures (vai iedotu rokā, ja nav cepure), savukārt veiksmīgais mednieks - egles skuju pie cepures.
Veiksmīgos šāvējus un pūdelētājus konkrētais medību kolektīvs pieraksta, piešķirot punktus pēc izstrādātas sistēmas, kurā ir ātrāki un lēnāki dzīvnieki, un kurā ātrākais un ar lielāko punktu skaitu ir vilks) katru gadu, pēdējiem pasniedzot "iedvesmas-laboties" balvu - Vienradzi.
Reizi gadā jāiziet šaušanas pārbaude, jāsavāc noteikts punktu skaits. Piesakoties pie KV, var trenēties medību mājā.
Medību ierocis, ja tiek kopts, var kalpot pat vairākām paaudzēm. Šoreiz tika izmantoti pārsvarā gludstobra ieroči - "gludie" un daži vītņstobra ieroči jeb "spicie". Dažiem medniekiem bija klusinātājs - pašam saudzē ausis, un, individuālajās medībās, tuvu apdzīvotām vietām, netraucē iedzīvotājus; tiek arī izmantoti kolimatora tēmekļi jeb ar "sarkano punktiņu" tajā;
Tiek izmantotas 12. kalibra patronas, vecākie mednieki lieto arī pārmantotas, ādas patronu somas (attēlā brūnais patronu maks vismaz 80 gadu sens);
Vecākie mednieki arī labprāt izmanto sēžamspieķus, kas Nīcā arī senāk bijuši populāri un veidoti no koka;
Pēc medībām daži uzreiz dodas uz mednieku māju, pārējie - mājās sakopjas, pārģērbjas - un pēc iespējas ātrāk atgriežas mednieku mājā;
Katrs mednieks medījuma apstrādē ir pie sava procesa - cits dīrā, cits atkaulo, u.t.t. Arī pavāri ir daži un katrs jau zina, ko darīs;
Subprodukti - aknas, sirds - pienākas veiksmīgajam medniekam, ja tas nevēlas, tad vienojas savādāk. Kaulus katrs var saņemt papildus, cik vēlas;
Medījuma porciju saņem katrs medību dalībnieks, sava tiesa pienākas arī dzinējsuņiem. Porcijas izlozē loterijas kārtībā, kam šajā kolektīvā izveidotas speciālas metāla plāksnītes ar numuriem. Viena plāksnīte pie medījuma porcijas, otra - bļodā, no kuras pēc kārtas izvelk katrs savu numuru;
Medījuma receptes kopgaldam var būt dažādas, šoreiz bija medījuma un dārzeņu zupa un pirms tam - "zaķīši" - nelielas panētas filejas (ne no zaķa).

Galvenās atziņas:

Mednieka arods, zināšanas u.t.t. tiek pārmantots no paaudzes uz paaudzi. Kolektīvu, visbiežāk, veido dažu ģimeņu dinastijas. Gluži kā piekrastes zvejniekiem - rets būs tāds gadījums, kad kāds ienāks "no malas";
Cilvēka temperaments, intereses, vēlme paplašināt savu redzesloku, piedalīties ir vienīgais noteicošais, vai puisis (vai meitene) būs mednieku kopienas sastāvdaļa. Ja ir runa tieši par jauniešiem, kuri nāks vai nenāks medībās - vienmēr cilvēki būs dažādi, būs darītāji, teorētiķi un mākslinieki u. tml. un visi ir vienlīdz nozīmīgi;
Medībās ne tikai no meža tiek "izņemti" neperspektīvie dzīvnieki, regulēts to skaits, bet tās ir arī ievērojami nozīmīgs socializēšanās un visa vecuma vīriešu (citos kolektīvos - arī sieviešu) atpūtas vieta un veids.

Vairāk bilžu aplūko TE.

Nīcas medību kolektīva "Mežinieki" vēsture, medību mājas celšana u.c. apkopota arī Broku ģimenes izveidotā grāmatā, kas pieejama Nīcas senlietu krātuvē.

Lelde Jagmina, Otaņķu senlietu krātuves vadītāja

Ja ir kādi papildinājumi, labojumi, droši, ierakstiet komentārā vai dodiet ziņu (26323014)! Pilnveidosim Nīcas puses medību tradīciju sadaļu kopā, lai saglabājas nākamajām paaudzēm, īpaši tām, kuras medībās pagaidām nav bijušas.

Medību tradīcijas Nīcā

Tue, 13 Oct 2026 10:41:00 +0000

Mednieku diskusija "Medību tradīcijas Nīcā" 12.09.2026. pasākuma "Trešā Nīcas kultūrtelpas kopienas tikšanās: Mednieki. Audējas. Daudzbalsības daudzinājums. laikāPasākumu finansē Valsts kultūrkapitāla fonds. Augšējais attēls un pārējie, kas redzami video - Nīcas senlietu krātuves īpašums. Izmantot TIKAI pēc sazināšanās un atļaujas saņemšanas no Nīcas senlietu krātuves.

Nīcas medniecības liecības Nīcas izloksnē

Thu, 05 Feb 2026 09:56:00 +0000

Fililoģes Brigitas Bušmanes apkopotā „Nīcas izloksnes vārdnīca” ir pilna tipa vienas izloksnes vārdnīca, kurā ietverta Nīcā reģistrētā leksika, nešķirot specifisko, izloksnei raksturīgo vārdu krājumu no literārās valodas vārdu krājuma. Lūk kādi ar medībām, mežu saistīti vārdi, termini un līdz ar to - izteicieni lietoti Nīcas pusē senāk un kuri - joprojām saglabājušies.Avots šeit un turpmāk: TE

nicaskulturtelpa - Mednieks

"Sievu medības" MK "Mežinieki" Nīcā, 17.10.2026

Medību tradīcijas Nīcā

Nīcas medniecības liecības Nīcas izloksnē