nicaskulturtelpa - Jaunumi

Digitāla kataloga "Nīcas krekli" atklāšana - stāstu vakars

Mon, 12 Jan 2026 13:10:00 +0000

2025. gada 8. decembrī Nīcas senlietu krātuvē pulcējās otaņķnieces un nīcenieces, lai atklātu 3 gadu laikā paveikto - digitālu Nīcas kreklu katalogu, kas tagad ikvienam pieejams tiešsaistē bezmaksas.

Biedrības "Otanka" pieteikto KKF projektu vadīja Lelde Jagmina, kas pastāstīja, ka 2025. gadā, Nīcas kreklu projekta otrajā fāzē notika ap 150 kreklu fotogrāfiju apstrāde, maketēšana un paša digitālā kataloga publicēšana. Nīcas senlietu krātuve iesaistījās ar kreklu valkātāju vēsturiskajām fotogrāfijām, kas skatāmas katalogā, savukārt Latvijas Mākslas akadēmijas Mākslas vēstures institūta zinātniece Daina Lāce katalogam sagatavojusi ievadu ar Nīcas seno kreklu specifikāciju. Tas paveikts, pētot un mērot Nīcas kreklus, to rakstus, citā projektā: Valsts pētījumu programmas projekts “Latvijas kultūras ekosistēma kā resurss valsts izturētspējai un ilgtspējai” / CERS (VPP-MM-LKRVA-2023/1-0001). Projekta fotogrāfe - Rūta Pirtniece.

Katalogs pieejams nicaskulturtelpa.lv un dkn.lv Nīcas kultūrtelpas sadaļā.

Finansētājs - Valsts kultūrkapitāla fonds

Atbalsta - Dienvidkurzemes novads

Digitālo Nīcas kreklu katalogu publicēsim 8.decembrī

Tue, 02 Dec 2025 13:07:00 +0000

Šogad publicēsim digitālu Nīcas kreklu katalogu!

Mon, 02 Jun 2025 13:37:00 +0000

Lieliskas ziņas! Ar Jūsu, Nīcas, Otaņķu pagastu un Liepājas iedzīvotāju atbalstu mūsu pieteikums "Digitāla kataloga "Nīcas krekli" maketēšana un publicēšana" ir apstiprināts Kultūrkapitāla fondā! Jūsu paraksti bija nozīmīgs papildu arguments.

Jau 2025. gada nogalē visi mūsu nofotografētie 150 Nīcas seno kreklu oriģināli pirmo reizi būs apkopoti vienuviet – digitālā katalogā, kas būs bezmaksas pieejams ikvienam. Makets būs piemērots arī drukāšanai, lai ikviens varētu ērti izdrukāt noskatītos krekla rakstus un doties pie meistara vai darināt pats.

Nīcas krekli atrodami ne tikai Nīcas klētīs, bet arī muzejos, pilīs un privātkolekcijās visā Latvijā un pat ārpus tās robežām. Mēs nofotografējām visus, kurus vien varējām!

Projektu finansē Kultūrkapitāla fonds, un to atbalsta Dienvidkurzemes novada pašvaldība un vietējie iedzīvotāji. Liels paldies jums visiem!

Mēs – fotogrāfe Rūta Pirtniece un projekta vadītāja Lelde Jagmina – ķeramies pie darba!

Nīcas garais sauciens izskan Rīgā, 2. ICTMD Ziemeļu-Baltijas tīkla konferencē

Mon, 02 Jun 2025 13:17:00 +0000

2025. gada 26.–29. maijā Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā (JVLMA) notiks starptautiska zinātniskā konference “Cultural Self-Determination: Construction and Representation of Music and Dance Practices in Public Domain Performances” (Kultūras pašnoteikšanās: Mūzikas un dejas prakšu konstruēšana un reprezentācija publiskos priekšnesumos).

Atklāšanas dienā piedalījās arī Otaņķu etnogrāfiskais ansamblis. Gan popularizējām Nīcas garo saucienu un leišus, gan dziedājām dažāda tempa un noskaņu melodijas, lai konferences apmeklētājiem, kuri vēl neprot latviešu valodu, arī interesanti klausīties. Tāpat atvedām Nīcas un Otaņķu puses gardumus, mācījām rotaļas un priecīgi atkal satikāmies ar suitiem!

Konference ir valsts pētījumu programmas “Latvijas kultūra – resurss valsts attīstībai” (2023–2026) projekta “Latvijas kultūras ekosistēma kā resurss valsts izturētspējai un ilgtspējai”/CERS (Nr. VPP-MM-LKRVA-2023/1-0001) notikums un vienlaikus arī vispasaules etnomuzikologu un etnohoreologu tīkla “International Council for Traditions of Music and Dance” (Starptautiskā mūzikas un dejas tradīciju padome, ICTMD) jaundibinātā Ziemeļu-Baltijas tīkla otrā akadēmiskā tikšanās. Ziemeļu-Baltijas tīkla ideja radās ICTMD 45. pasaules konferencē Chulalongkornas Universitātē Bankokā (Taizeme), un tās autore ir JVLMA profesore etnomuzikoloģe Anda Beitāne – ICTMD oficiālā pārstāve (Liaison Officer) Latvijā. Tīkla atklāšana un Ziemeļu-Baltijas tradicionālās mūzikas un dejas pētnieku pirmā tikšanās notika 2024. gada oktobrī Helsinkos (Somija).

ICTMD Ziemeļu-Baltijas tīkla Rīgas konference ir paredzēta kā platforma mūzikas un dejas lokālo prakšu dalībniekiem un pētniekiem, lai stiprinātu kultūras pašnoteikšanos, kas ir daļa no ilgtspējīga, kopienā balstīta procesa. Mūzikas un dejas prakšu konstruēšanai un reprezentācijai publiskos priekšnesumos ir būtiska nozīme kultūras pašnoteikšanās procesos, tāpat kā pētnieku un kopienu partnerībai tradicionālajā kultūrā un tās pētniecībā.

Konferences darba valoda – angļu (bez tulkojuma).

Projektu “Latvijas kultūras ekosistēma kā resurss valsts izturētspējai un ilgtspējai”/CERS (Nr. VPP-MM-LKRVA-2023/1-0001) finansē Latvijas Republikas Kultūras ministrija valsts pētījumu programmas “Latvijas kultūra – resurss valsts attīstībai” (2023–2026) ietvaros. Valsts pētījumu programmu administrē Latvijas Zinātnes padome.

Nīcas kultūrtelpas kopienas tikšanās Otaņķos 30.11.2024. VIDEO

Fri, 27 Dec 2024 12:05:00 +0000

Pasākumu finansēja VKKF un organizēja Nīcas attīstības biedrība

Jaunas pazīšanās, sadarbības un sirsnīga atmosfēra - 30. novembris Otaņķos

Wed, 04 Dec 2024 08:18:00 +0000

VKKF finansētā "Nīcas kultūrtelpas kopienas tikšanās Otaņķos" 2024. gada 30. novembrī izvērtās par atklājumu pilnu dienu. Pasākumā, ko biedrības "Mēs Bernātiem" pārstāve Diāna Ansule nosauca par "mums-tādu-jau-sen-vajadzēja!" vietējie iedzīvotāji un aktīvisti uzzināja par:

"Nīcas klētes" plāniem un šā brīža statusu (DKN priekšsēdētāja vietnieks attīstības jautājumos Raivis Kalējs),
Nīcas senlietu krātuves digitālo dzimtas koku (Nīcas senlietu krātuves vadītāja Gita Vanaga),
Nīcas etnogrāfiskajiem rakstiem Bārtas upes meksikāņu liellaivās "Bartinerās" (biedrības "Bārtas upes radošā apvienība" pārstāve Anna Šēfere),
Maizes svētkiem, Otaņķu pagasta ģerboņa šūpolēm un vējdzirnavām, u.c. projektiem (biedrība Otanka),
Kā Bernātos dižas personības spēj vienoties un kopā dižas lietas paveikt (biedrības "Mēs Bernātiem pārstāve Diāna Ansule),
Kā Otaņķu pagasta Rudē atjaunos vakarēšanas tradīciju un paši sarīkos Jaungada svinības (Ģimeņu centrs Liepa),
dārglietām ar ko salāpīt veco Bārtas tiltu jeb par dzīvo Nīcas kultūrtelpas mantojumu Nīcas vidusskolā (folkloras kopa "Rakari"),
J.Sudmaļa vākumu Nīcas pusē un Liepājas muzejā pieejamo Nīcas etnogrāfijas krājumu (Kurzemes tautastērpu informācijas centrs V. Solovjova)
strimalām, kas garšo kā bērnībā un piekrastes zvejniecības praktisko pusi (biedrība "Jūrmalciema Valgums".

Studijas "Latva" meistare Velta Dilēviča šoreiz pārstāvēja amatniekus, kur griezties sava Nīcas tautastērpa darināšanas vajadzībām.

Prieks dzirdēt, ka liela daļa viens otru zināja, tomēr bija arī savi atklājumi un jaunumi. Galvenais, ka katra biedrība tiešām uzsvēra, ka vēlas sadarboties un attīstīt savu sirdmīļo vietu, savas mājas, apkārtni un savu ciemu.

Paldies Dienvidkurzemes kultūra un Otaņķu tautas nama saimniecei Ievai Kovaļovai par atbalstu! Paldies Nīcas attīstības biedrībai par organizēšanu un biedrībai Otanka par praktisku atbalstu!

Foto: Midius

Nīcas un Otaņķu pagastu aktīvākie iedzīvotāji, tradīciju kopēji tiksies Otaņķos

Wed, 27 Nov 2024 12:12:00 +0000

Noslēdzas Nīcas kreklu kataloga VKKF projekta I daļa

Fri, 15 Nov 2024 11:29:00 +0000

Foto - Vineta Solovjova, Liepājas muzejs 24.09.2024.

Ar garo saucienu lepni ziņojam, ka 1.11.2024. noslēdzies VKKF finansētais projekts "Digitāla izdevuma "Nīcas krekli" satura izstrāde. Tas nozīmē to, ka ar brīvprātīgo fotogrāfi Rūtu Pirtnieci, esam nofotografējušas 150 (!) Nīcas kreklu, gan Nīcā un Otaņķos, gan Pērkonē, gan Liepājā, gan Rīgā un Ventspilī. Paldies ikvienam, kurš atnesa savu dzimtas Nīcas tautastērpa kreklu uz vietējo senlietu krātuvi, lai to varam dokumentēt, paldies privātajām krātuvēm, kuras uzņēma mūs savās mājās!

Secinājums ir viens - nav divu vienādu kreklu, katram raksti atšķiras un ir unikāli, bet fasons, pogu veids, plecu siksnu uzšuvju veids u.c. sīkumi ir vienādi. Tiiiiik ļoti redzama atšķirība no mūsdienās darinātajiem krekliem, ka varu pat teikt, ka tas ir kaut kas pilnīgi cits. Plāni, ar plati atlocītiem krāgiem, rakstu nabadzība, bez pietriekuma - tā ir drīzāk tautiska blūze, darināta iedvesmojoties no Nīcas krekla, tik tālu mūsdienās darinātie ir no oriģināla. Tieši tādēļ, izmantojot topošo katalogu, turpmākie krekli, cerams, būs precīzi atdarinājumi un seno rakstu variācijas stila kodeksa robežās. Prieks par dokumentētajiem, ļoti retajiem, Nīcas vīriešu kreklu oriģināliem.

Paldies arī par sadarbību visā procesa laikā Ph.D. Dainai Lācei, kura paralēli šajā jomā veic zinātnisku pētījumu (Projekts “Latvijas kultūras ekosistēma kā resurss valsts izturētspējai un ilgtspējai” / CERS (Nr. VPP-MM-LKRVA-2023/1-0001) Latvijas Republikas Kultūras ministrijas valsts pētījumu programmas “Latvijas kultūra – resurss").

Tālākais plāns - startēt nākamajā VKKF konkursā uz satura maketēšanu, bilžu apstrādi un digitālā izdevuma publicēšanu internetā. Tas būs pieejams ikvienam, jebkurā brīdī. Lai senie raksti turpina dzīvot, lai netiek klonēti divu kreklu raksti no toreizējā Latvijas vēstures muzeja sarkanās Kurzemes grāmatas.

Paldies par iesaistīšanos ikvienam, ļoti novērtēju!

30. novembrī Otaņķos tiksies darbīgākie Nīcas kultūrtelpas pārstāvji

Mon, 23 Sep 2024 11:21:00 +0000

Valsts kultūrkapitāla mērķprogrammā “Nemateriālā kultūras mantojuma vērtību attīstība un ilgtspēja” Nīcas novada attīstības biedrībai piešķirts atbalsts projektam "Nīcas kultūrtelpas kopienas tikšanās Otaņķos". 2024. gada 30. novembrī Nīcas un Otaņķu darbīgākie ļaudis sanāks uz tīklošanās pasākumu Otaņķu tautas namā, kurā savā starpā iepazīsies, ne tikai tradicionālās kultūras pārstāvji bet arī iestādes, amatnieki un piekrastes zvejnieku prasmju kopēji un popularizētāji. Kā informē projekta vadītāja Lelde Jagmina, šādējādi kopīgus starpdisciplinārus projektus varēs nākotnē veidot ne tikai katra biedrība, amatnieks sava ciema ietvaros, bet arī, piemēram, Bernāti ar Otaņķiem un Jūrmalciems ar Kalnišķiem. Un tādēļ vispirms ir jāiepazīstas!

Tīklošanās pasākumā dalībnieki savos nelielos stendos tiks aicināti iepazīstināt ar sevi, savām interesēm, prasmēm un norādīt kāda veida sadarbībā ir ieinteresēti. Tāpat katrs reģistrētais dalībnieks vai biedrība apņēmies kādu savas puses tradīciju vai prasmi iemācīt pārējiem interesentiem.

Pirmā otaņķnieku un jūrmalciemnieku sdarbība būs jau šajā reizē, jo tradicionālas lejnieku pusdienas reģistrētajiem dalībniekiem nodrošinās biedrība "Jūrmalciema valgums". Savukārt Otaņķu senlietu krātuve un rokdarbnieki izveidos tradicionālo darbu izstādi un tematiskas meistardarbnīcas.

Pasākumu apmeklēt aicināts ikviens, kurš jūtas kā daļa no Nīcas kultūrtelpas vai to kādā veidā atbalsta, vai nu individuāli, vai ar biedrību vai kolektīvu. Reģistrēšanās dalībniekiem līdz 31.oktobrim pie L.Jagminas pa tālr. 26323014. Skatītāji un citi interesenti - pasākuma dienā klātienē. Pasākums ir bezmaksas.

Sveču dienā, 2.februārī, aizlip* sveci!

Mon, 29 Jan 2024 15:57:00 +0000

Ekrānuzņēmums ar kāzu lukturi no filmas "Latviešu kāzas Nīcā" (1931. gads)

Nīcenieki stāsta, ka Sveču dienas nosaukums senatnē ir vairāk saistīts ar lāstekām, kas atgādina sveces, nevis tik daudz ar pašām svecēm. Lāstekas pavisam noteikti ir senākas nekā sveces un arī pašas sagatavojas. Lāstekas gan esot "grāmatu vārds" un normāli cilvēki Nīcas pusē tās sauca par ķēģelēm. Lūk vesela leģenda tikai no Brigitas Bušmanes "Nīcas izloksnes vārdnīcas" teicēju skaidrojumiem vien:

Kā zināms, senāk diennakts tumšajā laikā kā apgaismojumu telpās izmantoja skalus.

Kad atkal vajadzēja skalu iedegt, [..]

Sveču gatavošana

(desas = zarnas)

Kā gatavoja sveces?

Un jāņem vērā, ka...

Pati dakts?

Kas vēl tāds?

Kā bija, tā bija

Nīcas svečturi

(rācenis = kartupelis)

Vēl arī...

(svikls = biete)

Citi...

Vai arī...

Visu citātu avots: B.Bušmane "Nīcas izloksnes vārdnīca"